Itāļu aizsardzības siena

Ar smagu spēli un diviem Džeriņa gūtajiem vārtiem Latvijas izlase izcīna savu trešo uzvaru 2017. gada Pasaules čempionātā, savā apakšgrupā atgriežoties pirmajā vietā.

Spēles pirmajā periodā ļoti ātri nonācām iedzinējos, taču pēc tam jau iespēja spēlēt vairākumā, kur veiksmīgi ripas lidojumu pēc Gunta Galviņa metiena pielaboja Andris Džeriņš. 

Par otro periodu pat īsti nav ko pateikt- vēl joprojām Latvijas izlase atduras pret itāļu aizsardzību. Un pāris bīstami momenti pie mūsu vārtiem, bet mums vārtos karalis Elvis Merzļikins.

Trešajā periodā jau vairāk sanāk uzkavēties itāļu aizsardzības zonā, bet ar metienu bīstamību nevaram izcelties. Taču šajā periodā vēlreiz parādās  tas, ko uzsvēru iepriekšējā rakstā,- nepiekāpība un nepadošanās. Un beidzot gūstam otros vārtus. Vārtu autors atkal Andris Džeriņš (līksmo visa Kalsnava, es ceru :)).

To, ka ar itāļiem nebūs viegli, varēja nojaust atskatoties uz viņu spēli ar slovākiem. Lai arī pēc tam Itālijas izlase piedzīvoja smagu zaudējumu pret Krieviju, šodien itāļu aizsardzības sienu latviešiem tik vienkārši neizdevās pārvarēt. Spēles gaitā pat bijām iedzinējos izdarītajos metienos pa vārtiem.Un arī tos, ko izdarījām, par sevišķi bīstamiem un dienas momentu cienīgiem nevarēja nosaukt. 

Šo spēli par skaistu nenosauksi. Viela pārdomām, bet lai vai kā- par uzvaru jāpriecājas. Jebkurā gadījumā šādu punktu skaitu čempionāta sākumā Lavijas izlasei vēl nav izdevies iepriekš savākt. Tālāk jau būs vēl smagāk kā pret itāļiem, bet kā Džeriņš teica pēcspēles intervijā: ''Šeit nav vāju komandu''. 

Un tā arī ir- tālāk var būt visādi brīnumi. Cerēsim, ka tos rādīs arī Latvijas izlase :)

Sarauj, Latvija! Un gaidam spēli pret Zviedriju.

Foto: pārpublicēts no Delfi Sports

Veiksmīgs sākums

2017. gada Pasaules čempionāts Latvijas hokeja izlasei sācies veiksmīgāk kā nekad, čempionātu sākot ar divām uzvarām pamatlaikā , uz doto brīdi turnīra tabulā ar sešiem punktiem ieņemot pirmo vietu savā apakšgrupā. (Raksta tapšanas laikā Krievijas izlase ar uzvaru pret Vāciju no šīs pozīcijas mūs ir izstūmusi. Bet es gribu teikt- pagaidām :))

Šogad Pasaules čempionāta sagatavošanās ciklam nesanāca tik aktīvi sekot līdz, lai jau tad sāktu savus ierakstus blogā. Bet no tā, kas tika redzēts, kas tika lasīts un skatīts dažādos ziņu portālos, bija pamats domāt, ka šogad būs savādāk. 

Pirmkārt, pārmaiņas piedzīvojusi Latvijas Hokeja federācija, kur ilggadējo prezidentu Kirovu Lipmanu ir nomainījis Aigars Kalvītis.Vēl gan ir pāragri vērtēt Kalvīša darbu šajā amatā, bet tas, ka federācijai pārmaiņas bija nepieciešamas, bija ļoti izteikti redzams.

Otrkārt, mums ir jauna treneru komanda ar Bobu Hārtliju priekšgalā. Tik cik esmu redzējusi un lasījusi viņa intervijas, tad  varu teikt, ka man ļoti patīk viņa domāšanas stils. Patīk kā tas ir noskaņojis spēlētājus.

Un treškārt, bet ne mazāk svarīgi- jauna, kaujinieciski noskaņota komanda. Un kaut kā pat neuztrauc tas, ka neredzam izlases kreklos brāļus Rēdlihus, Karsumu, vārtos Masaļski vai Dārziņu, kurš gan sastāvā bija iekļauts, bet pēdējā pārbaudes spēlē gūtās traumas dēļ, ir spiests čempionātu vērot no malas. Mums ir līderi, kas jau ir iepriekš sevi parādījuši citos čempionātos, un mums ir debitanti, kuri alkst sevi pierādīt. Un atskatoties uz pirmajām divām spēlēm čempionātā, viņiem tas ļoti labi sanāk.

Bet par spēlēm pret Dāniju un Slovākiju. Garos pārskatos neizplūdīšu- tikai pāris lietas, kam gribas pievērst uzmanību.

Elvis Merzļikins- pagājušajā gadā debitējis izlases rindās Pasaules čempionātā spēlē pret Zviedriju, kur zaudējām papildlaikā, šogad Elvis ir pirmais numurs. Sausā spēle pret dāņiem un fantastika pret slovākiem. Spēlē pret Dāniju gribas izcelt viņa pašaizliedzību epizodē, kur tiek pazaudēta aizsargķivere, bet Elvi tas neuztrauc- būtu jāsargā bez ķiveres, sargātu!. Mača labākais spēlētājs pamatoti.

Spēle nevienādos sastāvos- BEIDZOT mēs izmantojam savus vairākumus. Protams, vienmēr var gribēt vēl vairāk, vēl labāk, bet salīdzinot kā ir bijis iepriekš, tad šogad ir ļoti labi. Statisku gan meklējiet paši :) 

Nepiekāpība- Ginta Meijas gūtie vārti pret Dāniju. Cīņa līdz galam un ripa ir vārtos.Un šī nepiekāpība jūtama arī spēlē pret Slovākiju- visu daram līdz galam.

Mums šogad izlasē nav brāļu Rēdlihu, bet ir brāļi Bukarti- Rihards un Roberts. Roberts jau pieredzējušais spelētājs, kurš ir viens no līderiem, un Rihards- debitants, kurš laukumā ir pamanāms un izcēlies ar rezultatīvām piespēlēm.

Nākamā spēle ar Itāliju- te galvenais neiekrist eiforijā un nepacelt degunus debesīs. Arī  šī komanda ir jāņem, bet itāļi bez cīņas nepadosies un noteikti nedrīkstam domāt, ka tagad mēs viņus saliksim vienos vārtos. Ir arī mums savi klupšanas akmeņi (neviens nav perfekts). Bet būsim pozitīvi un domāsim par uzvaru.

Tas pagaidām arī viss. 

SARAUJ! Un tiekamies pēc spēles ar Itāliju ;)

Foto: Leta