Šodien slovēņi atriebās Latvijas izlasei par visiem tiem pāri darījumiem pasaules čempionātos, kad latviešu dēļ viņiem nācās spēlēt par palikšanu elites grupā. Bet ja nopietni, tad slovēņi šodien bija pārliecinošāki un labāki. Latviešu pārliecība bija pāraugusi pašpārliecinātībā, kas ne pie kā laba nenoveda un pelnīts zaudējums.
Pēc pirmajiem noraidījumiem tā vien likās, ka Latvijas izlase grib izkrist no augstākās divīzijas. Pēc piektajiem zaudētajiem vārtiem- varbūt mūsējie to pat būtu pelnījuši. Ar šādu spēli baltkrievus uzvarēt neizdosies, ar austriešiem vēl varbūt varētu pacīnīties, bet neko tas vairs nedotu.
Kā fanam mūžīgajam optimistam, reti ir tādas situācijas, kad spēli skatos ar manāmu vienaldzības izteiksmi sejā, pēdējā reize bija 2006. gada Turīnas Olimpiskās spēles- mačs pret Krieviju, ja pareizi atceros. Arī pēc tam uz kādu brīdi vispār bija pazudusi vēlme pat par hokeju domāt. Taču pasaules čempionāts nav Olimpiskās spēles, te noteikumi ir savādāki. Ja esi pēdējais vai pirmspēdējais- lido ārā no augstākās sabiedrības. Par šādiem vārdiem var pelt un nievāt (tas netraucē), bet varbūt pat būtu labāk, ja no tās augstākās sabiedrības mēs šogad izlidotu. Ir jānokāpj no saviem augstumiem un jābeidz ar degunu stumdīt mākoņus. Varbūt tiešām gan hokejistiem, gan jaunajai fanu paaudzei (pie kuras pieskaitu arī sevi) būtu vērts izjust kā tas ir, kad jācīnās par iekļūšanu elitē.
Trenera jautājums. Nekad neko sliktu par Znaroku neesmu teikusi un arī tagad neteikšu, taču, ja viņš pats šaubās par to, vai paliks kā izlases treneris, tad droši vien nākošgad mēs Značoku pie izlases vadības stūres neredzēsim. Ko likt vietā- manās domās variants jau ir, bet vēl Latvijas izlasei Znaroka vadībā jāaizvada divas spēles par palikšanu elitē un par treneru nomaiņu runāsim pēc pasaules čempionāta.
Maziņš prieciņš par Cipuļa un Bukarta gūtajiem vārtiem. Žēļ Masaļska, bet prieks par Mārtiņu Raitumu.
Kaut kā tā mierīgi un vēsu prātu, varētu pat teikt, ka bez dižām emocijām gaidu spēli pret Baltkrieviju.
Sarauj, Latvija!
Foto Romāns Kokšarovs, sportacentrs. com
Pēc pirmajiem noraidījumiem tā vien likās, ka Latvijas izlase grib izkrist no augstākās divīzijas. Pēc piektajiem zaudētajiem vārtiem- varbūt mūsējie to pat būtu pelnījuši. Ar šādu spēli baltkrievus uzvarēt neizdosies, ar austriešiem vēl varbūt varētu pacīnīties, bet neko tas vairs nedotu.
Kā fanam mūžīgajam optimistam, reti ir tādas situācijas, kad spēli skatos ar manāmu vienaldzības izteiksmi sejā, pēdējā reize bija 2006. gada Turīnas Olimpiskās spēles- mačs pret Krieviju, ja pareizi atceros. Arī pēc tam uz kādu brīdi vispār bija pazudusi vēlme pat par hokeju domāt. Taču pasaules čempionāts nav Olimpiskās spēles, te noteikumi ir savādāki. Ja esi pēdējais vai pirmspēdējais- lido ārā no augstākās sabiedrības. Par šādiem vārdiem var pelt un nievāt (tas netraucē), bet varbūt pat būtu labāk, ja no tās augstākās sabiedrības mēs šogad izlidotu. Ir jānokāpj no saviem augstumiem un jābeidz ar degunu stumdīt mākoņus. Varbūt tiešām gan hokejistiem, gan jaunajai fanu paaudzei (pie kuras pieskaitu arī sevi) būtu vērts izjust kā tas ir, kad jācīnās par iekļūšanu elitē.
Trenera jautājums. Nekad neko sliktu par Znaroku neesmu teikusi un arī tagad neteikšu, taču, ja viņš pats šaubās par to, vai paliks kā izlases treneris, tad droši vien nākošgad mēs Značoku pie izlases vadības stūres neredzēsim. Ko likt vietā- manās domās variants jau ir, bet vēl Latvijas izlasei Znaroka vadībā jāaizvada divas spēles par palikšanu elitē un par treneru nomaiņu runāsim pēc pasaules čempionāta.
Maziņš prieciņš par Cipuļa un Bukarta gūtajiem vārtiem. Žēļ Masaļska, bet prieks par Mārtiņu Raitumu.
Kaut kā tā mierīgi un vēsu prātu, varētu pat teikt, ka bez dižām emocijām gaidu spēli pret Baltkrieviju.
Sarauj, Latvija!
Foto Romāns Kokšarovs, sportacentrs. com
Šī visnotaļ bija tā spēle, kura neatbilda tavam aprakstam bloga augšpusē par hokeju. Man spēcīgi pietrūka Latvijas izlases KOMANDAS.... jo atsevišķus spēlētājus es varu pavērot uz plakātiem. Ceru ka dienas laika komandas gara feja viņus apciemos un puikas sadūšosies un spēlēs KOPĀ pret Baltkrieviju un Austriju!
AtbildētDzēstPiekrītu, komandas tiešām pietrūka. Taču cerība, ka tagad pret Baltkrieviju un Austriju ar komandas garu viss būs kartībā, man ir visai mazas.
AtbildētDzēst