Uzvara pār Lielbritāniju

"Latvijas izlase ar uzvaru svin Ozoliņa un Ņiživija atgriešanos"- tā par šī vakara spēli raksta portāls DELFI. Sen Arēnā Rīga nebija valdījušas tādas emocijas. Negaidīti interesantā spēlē ar uzvaru pār Lielbritānijas izlasi Latvija sāk Soču olimpisko spēļu kvalifikāciju.

Foto Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze

Jāsaka godīgi, kad  kādu laiku atpakaļ uzzināju, ka par ceļazīmi uz Sočiem mūsējiem būs jāspēlē arī ar Lielbritānijas izlasi, pasmīnēju un pie sevis nodomāju- "Vai tad viņi māk arī hokeju spēlēt?" Ak, šie stereotipi! Redz, tomēr māk gan, un pirmais periods bija tīri baudāms arī skatoties uz britu spēles izpildījumu. Mums gan izdevās atklāt spēles rezultātu (vārtu autors Gints Meija un piespēļu meistari Cipulis un Štāls), taču arī briti nepalika atbildi parādā un ļoti drīz rezultātu izlīdzināja. Kas to zin, kā viss būtu izvērties, ja Miks Indrašis, spēlējot vairākumā, nebūtu guvis otros vārtus, jo pēc zaudētajiem vārtiem bija redzams haosiņš mūsejo izpildījumā.

Otrais periods pagāja tā- vairākums, vairākums un vārti (Oskars Bārtulis), noraidījums, vairākums un noraidījums.Nevarētu teikt, ka spēle palika garlaicīgāka vai nebija momentu, bet atšķirība, salīdzinot ar pirmo periodu, bija jūtama. Bet svarīgākais jau protams ir rezultāts.

Visu cieņu īstenībā britiem, jo arī trešais periods bija skatāms. Lai arī spēles disciplīna piekliboja, tomēr momenti bija pietiekoši labi gan mums, gan britiem. Tikai mums kaut kā vairāk izdevās tos izmantot (nu, daudz ko labu arī neizmantojām). Ceturtie vārti Ronaldam Ķēniņam, piektie Georgijam Pujacam, pa vidu vēl briti gūst otros vārtus, taču tas neko daudz nemaina, un tad beidzot pie sava ilgi gaidītā gola tiek arī Lauris Dārziņš. Un rezultāts spēles beigās 6:2.

Par labāko atzīts Gints Meija.

Vēlreiz par Ozoliņa atgriešanos. Iepriekšējā rakstā rakstīju, ka neticēšu tam, kamēr pats Ozo to nepaziņos vai neizies laukumā. Viss kārtībā, Ozo pateica to, ko gribēju dzirdēt. Lai arī sākotnēji biju mazliet skeptiska, tomēr ir prieks Ozo atkal redzēt Latvijas izlases kreklā ar C burtiņu. Viņa klātbūtne ir ļoti svarīga un liekas, ka tā ir pavisam savādāka izlase ar Ozo sastāvā. Turklāt, šovakar kapteinis izdarīja ļoti daudz melnā darba, lai mūsu uzbrukuma zvaigznes varētu panākt to 6:2. Ja man būtu teikšana, tad to arī vinam pienāktos labākā spēlētāja balva, bet tā kā vēl divas spēles priekš, gan jau paspēs vēl nopelnīt.

 

Uz Sočiem

Foto LETA

Jau nākamajā  nedēļā sāksies Soču olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs, kur par vienīgo ceļa zīmi uz Sočiem Latvijas izlasei būs jāpcīnās ar Kazahstānu, Franciju un Lielbritāniju. Par to, kas 7., 8. un 10. februārī notiks Arēnā Rīga, centīšos izteikt savas (subjektīvās, protams) domas arī šeit. Bet, kamēr pašas spēles vēl tikai priekšā, mazliet par sastāvu kādā tās varētu tikt aizvadītas (vairāk par šī rīta lielāko pārsteigumu- Ozo atgriešanos).

Šī ziņa pārsteidza ne vienu vien līdzjutēju un sporta apskatnieku. Lai arī Latvijas Hokeja federācija ar tās prezidentu Lipmanu priekšgalā to esot oficiāli apstiprinājusi, man īstas ticības tādam pavērsienam nav. Kāpēc? Pirmkārt, Ozo  pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006. gadā paziņoja, ka izlasē nespēlešot, un kopš tā laika nevienam tā arī nebija izdevies viņu pierunāt. Kas tagad ir mainījies? Un otrkārt, mani tie oficiālie federācijas paziņojumi nekad nav spējuši pārliecināt un arī šajā gadījumā ticēšu tikai tad, kad dzirdēšu kā pats Ozo to pasaka vai arī 7. februārī ieraudzīšu viņu uz ledus izlases kreklā. Kas zin, varbūt tas kāds federācijas mārketinga triks, lai tiktu izpirktas biļetes?!

Bet ja nu tomēr viss notiks tā kā Lipmans ir teicis... Man nekad nav bijušas pretenzijas pret Ozo un noteikti būs liels prieks redzēt viņu atkal ar izlases kreklu mugurā, bet vai tas palīdzēs uz tiem Sočiem tikt? Protams, starp jaunajiem hokejistiem pietrūkst tādas personības kā Ozo, bet ka tik nesanāk smaga vilšanās gan viņam, gan faniem, ja kaut kas nebūs tā vajag. Pārāk lielas cerības tiek liktas- ka tik neaizmirstās tas, ka hokejs ir komandas sports un tāds viens Ozo neko nepadarīs, ja no pārējiem nebūs vajadzīgās atdeves.

Pirms šīs ziņas par Ozo atgriešanos izlasē pārsteigumu raisīja fakts, ka daži Dinamo spēlētāji nav iekļauti izlases sastāvā, konkrētāk par Meiju un Džeriņu. Džeriņš gan tomēr beigu beigās savu vietu ir dabūjis un kvalifikācijas turnīrā spēlēs (cerams). Bet Meija... Vai tiešām pēc Nolana domām Meija nevēlētos spēlēt izlasē? Kaut gan no visa tā, kas notiekas ar Dinamo, par spēlētāju motivāciju ir grūti kaut ko spriest un saprast.

Lai vai kā tur nebūtu, skatīsimies un tad jau redzēs, vai būs lemts braukt uz to olimpiādi arī šoreiz.

Informācijas avoti iedvesmai:

Lipmans apstiprina: Ozoliņš atgriezīsies izlasē 

Meija, Džeriņš un Galviņš nespēlēs izlasē