Durvis uz ceturdaļfinālu aizvērtas

Pirms spēles ar dāņiem eksperti studijā runāja, ka šajā spēlē izšķirošais būs cīņas spars un pašatdeve. Latvijas izlasei tā pietrūka. Lai arī šogad Dānijas izlase nerādīja to sniegumu, ko pagājušajā pasaules čempionātā, tomēr šajā spēlē dāņi spēlēja pārliecinoši. Vienkārši, bet pārliecinoši.

Šajā spēlē atkal ierindā bija Bārtulis un Ķēniņš, kas bija jūtams. Šie divi spēlētāji bija arī tie, par kuru sniegumu bija prieks. Ar lauztu kājas pirkstu spēlēja Kaspars Daugaviņš- bija brīži, kad likās, ka savainojums tomēr traucē, bet apsveicama ir Kaspara apņēmība, kas šodien dažam labam pietrūka.

Pirmo periodu iesākām samērā labi, labu sniegumu rādīja izlases otrā maiņā. Iespējas gan mums, gan dāņiem spēlēt vairākumā, taču bīstamākas epizodes izveidojas pie mūsu vārtiem. Uz perioda beigām dāņi sarosās vairāk. Pirmais periods gan noslēdzas bez vārtu guvumiem.

Otrajā periodā spēles temps ir kļuvis lēnāks, brīžiem likās, ka varētu arī pie TV aizmigt. Lieliskas vārtu gūšanas iespējas Ķēniņam un Meijam, taču vārtu guvuma kā nav tā nav. Maza neprecizitāte vidus zonā  un dāņi izmanto iespēju un rezultāts 0:1, kā saka: "Neiemet tu, iemet tev!" Pēc dāņu gūtajiem vārtiem, spēles temps nedaudz paātrinās. Iespējas gūt vārtus vairākumā netiek izmantotas un jau otrā ripa ielido Masaļska sargātajos vārtos. Ar teicamu aktivitāti izceļas Ķēniņš, ko komentētāji nodēvē par trešās maiņas dzinējspēku un pamatoti, jo liekas apturēt viņu nav iespējams.

Trešajā periodā Masaļska vietu ieņem Māris Jučers. Šai maiņai, manuprāt, jau bija jānotiek spēlē pret čehiem, un ne tāpēc, ka Masaļskis slikti spēlētu, vienkārši Edgaram kādā brīdī vajadzēja dot atpūtu. Bet protams, tas jau tikai mans fana viedoklis, treneriem savs. Trešajā periodā Latvijas izlase pāriet uz spēli ar trīs maiņām. Dāņi neko nesarežģī un sāk spēlēt no aizsardzības, viņiem šī bija spēle par palikšanu augstākajā divīzijā. Es zināju, ka pret dāņiem nebūs viegli, bet ka būs tik slikti man pat vistrakākajos murgos nebija ienācis prātā. Sliktākā spēle Latvijas izlasei šajā čempionātā un durvis uz ceturdaļfinālu aizvērtas pavisam.

Par labāko šajā mačā tika atzīts Ronalds Ķēniņš- pelnīti!

Vairāk man par šo spēli nav ko teikt. Un par Zviedriju runāsim rīt.

Cīņa par vietu ceturdaļfinālā turpinās- zaudējums norvēģiem

Norvēģi pierāda to, ka viņi IIHF rangā tiešām ir 4 vietas augstāk par Latvijas izlasi, un izcīna uzvaru. Latvijai par vietu cetrudaļfinālā vēl krietni jāpacīnās.

Pirms spēles ar Norvēģijas izlasi, Latvijas flangā sastāva izmaiņas. Jāiztiek bez Bārtuļa, kam piešķirta vienas spēles diskvalifikācija ( nav ne jausmas par ko), un savainojumu guvis Ronalds Ķēninš.

Pirmo periodu Norvēģijas izlase iesāk aktīvāk, brīžiem viņi spēlē tā it kā būtu vairākumā. Nevarētu teikt, ka mums nebūtu izdevību, bet to ir gaužām maz. Pēc vienas no epizodēm pie norvēģu vārtiem nepieciešams pat video atkārtojums, taču ripa tomēr vārtos neielido. Mazi asumi un kašķi abās laukuma pusēs. Pirmajā periodā viena ļoti neveiksmīga epizode pie mūsu vārtiem un norvēģu līdzjutēji var gavilēt. Savukārt Latvijas fani pie visa vaino Laviņu, bet par viņu mazliet vēlāk. Perioda beigu daļā Latvijas izlase saņēmās un sāk izrādīt lielāku pretestību norvēģiem, taču tā vairs nav tā Norvēģijas izlase, ko kādreiz varējām uzvarēt ar pārliecinošu rezultātu. Pirmais periods tā arī noslēdzas 0:1

Otrajā periodā jau momentu pie Norvēģijas izlases vārtiem mazliet vairāk, taču viņiem laukumā ir spēlētājs, ko dēvē par "Vārtu Stabiņu". Pēc tālas piespēles un rikošeta otrā ripa ielido Edgara Masaļskas sargātajos vārtos. Savas emocijas nespēj savaldīt Saulietis un Latvijas izlasei nākas spēlēt mazākumā. Super duper iespēja Miķelim Rēdliham samazināt rezultāta starpību, bet ripa spītīgi lido visur tikai ne vārtos. Pēc otrajiem zaudētajiem vārtiem Latvijas izlase sāk spēlēt aktīvak, kaut gan pareizāk jau būtu teikt, ka norvēģi vienkārši to ļauj, taču rezultāts negatīvs. 2+10 minūšu noraidījumu izpelnās Armands Bērziņš. Otrajā periodā arī trešā ripa ielido mūsu vārtos. Perioda beigās savainojumi Latvijas izlases rindās- Bukarts un Miķelis-, taču trešajā periodā jau abi sadakterēti un var atgriezties spēlē.

Trešajā periodā arī mums parādās spēlētājs "Vārtu Stabiņš", kas glābj Latvijas izlasi no ceturtā vārtu zaudējuma. Galīgi ne pa tēmu noraidījumu nopelna Oskars Cibuļskis, kura laikā gan mums lieliska iespēja izgājienā, bet tomēr ripa vārtos nav. Arī norvēģi neizmanto skaistu iespēju. Trešais periods bez vārtu guvumiem un spēlē tā arī noslēdzas ar rezultātu 0:3.

Kā jau iepriekš minēju, Norvēģijas izlase vairs nav tā, kas bija agrāk. Arī Laviņu par grēkāzi padarīt nevajadzētu. Šeit citēsim A. Puči: "Laviņš grēkāzis? Naivie. Mums vajag vēl desmit pacietīgus gadus, lai panāktu norvēģu hokeja kārtību. Viņu paraugs pamācošs.(..)" Un to bardaku, kas valda Latvijas hokejā, jāsāk kārtot jau tagad, bet šobrīd izskatās, ka tiek darīts viss, lai šo sporta veidu iznīcinātu. Skarbi, bet es tā domāju.

Par iekļūšanu ceturdaļfinālā būs smagi jāpacīnās un jācer, ka norvēģiem un arī vāciešiem smagi nepaveiksies. Ja mani rēķini ir pareizi, tad uz šo brīdi norvēģiem ir 7 punkti, mums 6 un vāciešiem arī 6. Paši vien sev bedri izrakām un tagad no tās ir jārāpjas ārā. Un aizmirstam, ka dāņus jau nu mēs tik vienkārši apspēlēsim, par zviedriem nemaz nerunājot.

Čehu klasika 1:3

Diez gan agresīvā spēlē zaudējums čehiem ar klasisko rezultātu 1:3 un Latvijas izlase noslīd uz ceturto vietu savā grupā.

Kā mēdz sacīt, uzvarētāji sastāvu nemaina un spēlei pret Čehijas izlasi Latvijas izlases sastāvs tāds pats kā pret Itāliju. Vārtos Masaļskis, kaut gan pirms tam izskanēja variants, ka šoreiz vārtos varētu stāvēt Māris Jučers, bet ne par to stāsts.

Pirmajā periodā čehi acīmredzami izskatījās aktīvāki un uzspieda mums savu spēles stilu. Retās izdevības Latvijas izlasei bija pietiekoši labas un bīstamas, divas reizes no vārtu zaudējuma čehus glāba vārtu stabiņš. Latvijas izlasei tika dota lieliska iespēja 4 minūtes spēlēt vairākumā, un kad izdevās ieiet pretinieku zonā, tad mūsējie nemaz tik slikti neizskatījās. Šoreiz gan pirmais periods bez vārtu guvumiem.

Otrā perioda sākumā Armands Bērziņš ļauj gavilēt Latvijas izlases faniem un rezultāts 1:0.  Šis periods paiet ar agresīvu spēli no čehu puses, taču arī mūsējie nepaliek atbildi parādā brīžos, kad vajag aizsargāt mūsu vārtsargu, un asumu pie mūsu vārtiem netrūkst. Tiesa gan otrajā periodā tiek zaudēti vārti un rezultāts jau 1:1

Trešais periods tiek iesākts piesardzīgi no abu komandu puses. Čehi lieliski izmanto vienu no saviem pretuzbrukumiem un, saņēmis tālu piespēli no sava komandas biedra, otro ripu Masaļska sargātajos vārtos raida Nedveds. Pēc Bērziņa nopelnītā noraidījuma tiek zaudēti trešie vārti- mazliet aizrāvāmies ar uzbrukumu spēlējot mazākumā, un to lieliski izmanto čehi. Vispirms gan mūs glābj vārtu stabiņš, bet epizodes turpinājumā pasīvi nospēlē Latvijas izlase un Masaļskis vairs nav glābējs. Un spēle tā arī noslēdzas ar klasisko rezultātu 1:3

Līdz šim labākais rezultāts pret čehiem pasaules čempionātos ir bijis 1:1 nu jau tālajā 2006. gadā, kad čempionāts notika Rīgā. Bet pret čehiem Latvijas izlase vienmēr ir cīnījusies godam un arī šī spēle nebija sliktāka, protams, bija epizodes, kur varēja nospēlēt labāk, bet no malas jau vienmēr izskatās vieglāk nekā uz laukuma. Komandu pēc spēles slavēja arī Teds Nolans.

Šajā spēlē ļoti gaidīju, ka vārtus varētu sargāt Māris Jučers un Masaļskim tiktu dota atpūta pirms spēlēm ar Norvēģiju un Dāniju, jo, būsim godīgi, šīs tomēr būs svarīgākās spēles, lai saglabātu vietu savas grupas labāko četriniekā.

Nākamā spēle pret norvēģiem, būs interesanti :)

Ķēniņa un Jasa solītie makaroni ar Boloņas mērci- uzvara pār Itāliju

Savu trešo spēli 2012. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase ir aizvadījusi, ar rezultātu 5:0 pārspējot Italijas valsts vienību un ar 6 punktiem nostiprinoties savas grupas pirmajā četriniekā.

Lai arī nereti itāļi tiek uzskatīti par nosacīti vājāku komandu, salīdzinot ar Latviju, un esam arī viņus skaisti apspēlējuši pirms tam, tomēr, pēc spēles ar Vāciju, maču pret itāļiem gaidīju ar zināmu piesardzību. Ka tik mūsu puišiem nav sakāpis galvā un nesanāk smaga vilšanās. Jāsaka godīgi šī sajūta saglabājās līdz pat 2. periodam.

Pirmo periodu gan iesākām aktīvi un ar vērā ņemamām vārtu gūšanas iespējām, tomēr arī itāļi neizskatījās sliktāk.Jāuzteic itāļu vārtsargs Belisimo, kas spēlēja tiešām belisimo! Tāpat kā pirmajos divos mačos, arī šajā spēlē pirmo periodu izdodas noslēgt ar rezultātu 1:0 Latvijas labā, tiesa gan vārti tiek gūti nevis perioda sākumā, bet gan beigās un vārtu autors šoreiz cits jauniņais- Ronalds Ķēniņš.Perioda izskaņā mūsējie gan nedaudz sataisa ziepes pie saviem vārtiem, taču lieliski vārtos darbojās Masaļskis un periods tā arī noslēdzās.

Otrajā periodā paspējām uzspēlēt mazākumā, taču neko ievērības cienīgu itaļiem neizdodas izveidot. Beidzot pie sava vārtu guvuma  tiek Gints Meija (piespēle Bārtulim). Vairākums mums gan tiešām ir tāds kā ir- pirmo neizmantojām, iespēju spēlējot pieciem pret trim itāļiem arī nē, un atkal tikai ar trešo piegājienu- vārti Bārtulim. Lai ar to vairākumu būtu kā būdams, galvenais jau tomēr rezultāts.

Savu aktivitāti un dzīšanos pēc vārtiem arī šajā spēlē nebija pazaudējis Miks Indrašis, kas jau pirmajos divos periodos bija pamanāms, bet līdz vārtu guvumam bija viens šķērslis- itāļu vārtsargs Belisomo. Trešā perioda sākumā Mikam tomēr izdodas itāli pārspēt- Latvijai ceturtie vārti šajā spēlē un trešie Indrašim šajā pasaules čempionātā. Ja viņš katrā spēlē turpinās gūt rezultivitātes punktus, tad no uzmanības nevarēs atkauties. Jau tagad prese viņu dēvē par šī čempionāta pārsteigumu. Tieši pēc ceturtajiem zaudētajiem vārtiem itāļi maina vārtsargu un Belisomo vietā nāk Tragusts. Tas gan neko nepalīdz itāļiem un kārtējo vairākumu izmanto Krišjānis Rēdlihs. Trešā perioda beigās pastāvēja iespēja itāļus sagraut tā pamatīgi, taču neizmantotie vairākumi šo iespēju liedza.

Pēc pirmajā periodā parādītā snieguma gan no Latvijas, gan Itālijas izlases puses, likās ka varētu būt grūti, un kas to zin kā viss būtu iegrozījies, ja itāļi pirmie gūtu vārtus, taču viss ir labs, kas labi beidzas :)

Par labāko šajā spēlē tika atzīts aizsargs Guntis Galviņš.

Šodien tad beidzot uzzināju, kāpēc pēc spēles neskan uzvarētājvalsts himna- abu valstu himnas atskaņo pirms pašas spēles- gluži kā KHL. Ja iekš KHL viss ir ok, tad pasaules čempionātā gan man tas neīpaši, bet varam jau arī paši to hinmu nodziedāt.

Pirmā uzvara 2012. gada PČ

Pēc 14 gadu ilga pārtraukuma Latvija pasaules čempionāta otrajā mačā ar 3:2 uzvar Vāciju un izcīna pirmos 3 punktus, aizvadot pirmo spēli pasaules čempionātā bez neviena noraidījuma.

Tāpat kā iepriekšējo maču, arī spēli pret Vāciju Latvijas izlase iesāka ar aktīvu spēli pretinieku zonā un lieliskām epizodēm pie Endrasa sargātajiem vārtiem. Viena no šādām epizodēm tika pārvērsta vārtu guvumā, kad pēc spēcīga Galviņa metiena cīņā iesaistījās Miks Indrašis, gūstot otros vārtus savā pirmajā pasaules čempionātā. Miks jau pirms tam ļoti aktīvi darbojās pretinieku zonā. Perioda turpinājumā lieliska iespēja bija arī Aleksejam Širokovam, bet mistiskā kārtā ripa vārtos tomēr neielidoja. Skatāma spēle pirmajā periodā un pozitīvs rezultāts Latvijas izlasei.

Otro periodu Latvijas izlase turpina ar otro vārtu guvumu Miķeļa Rēdliha izpildījumā, pie kārtējā rezultivitātes punkta tiek Indrašis un Sprukts, kas asistēja arī pirmo vārtu guvumā. Otrajā periodā vācieši vairāk atrodas Latvijas izlases aizsardzības zonā. Pēc uzvarēta iemetiena vācieši samazina vārtu starpību. Perioda 12. minūtē no vārtu zaudējuma mūs glābj "viņa augstība" vārtu stabiņš, taču tajā pašā mirklī jau praktiski tukšos vārtos ripu raida Hospelts  un rezultāts jau 2:2. Otrais periods paiet ar izteiktu spēka spēli un Vācijas izlases pārsvaru. Izskatījās, ka Latvijas izlase vairāk pagura un mazliet aizmiga uz soliņa.

Trešajā periodā laukumā pirmo reizi parādās Koba Jass, dažas izmaiņas virknējumos jau tika manītas otrajā periodā- malā tika nosēdināts Roberts Bukarts un viņa vietu ieņēma Rolands Ķēniņš-, vienkārša Nolana taktika: "Nevari izdarīt to, ko liek, pasēdi mazliet un padomā!". Bukarts gan dabūja pasēdēt līdz spēles beigām. Lieliski vārtos darbojas Masaļskis. Trešajā periodā trīs reizes tika dota iespēja spēlēt vairākumā, ko izmantot izdodas vien ar trešo piegājienu, kad ripu vārtos raida Širokovs un izvirza Latvijas izlasi vadībā. Širokovs jau ilgi pelnīja šo vārtu guvumu ar savu aktīvo spēli pretinieku zonā. Pēdējās perioda minūtes paiet ar diez gan lielu nervu spriedzi, taču uzvara izcīnīta un pirmie trīs punkti godam nopelnīti.

Par mača labāko spēlētāju tiek atzīts Miķelis Rēdlihs. Kārtējo plusiņu nopelna Indrašis, ne tikai tāpēc, ka guva vārtus, bet arī tāpēc, ka šim spēlētājam ir ķeriens uz vārtiem un aktīvu spēli. Nevar jau pārslavēt, bet nu Nolans viņam uzticas, pagaidām viss ir labi. Savus plusiņus sapelnījis arī Rolands Ķēniņš par savu aktivitāti, bija iespēja tikt arī pie pirmā vārtu guvuma, bet mazliet pietrūka veiksmes.

Vienīgos noraidījumus šajā spēlē sapelnīja Vācijas izlase un arī tikai trīs. Jau komentētāji teica, ka spēle mazākumā mums neko labu nenestu, taču ar vairākuma realizāciju arī ir tā kā ir.

Mazliet neizpratne par to, ka pēc uzvarām vairs neskan himna- tas kaut kāds jauns noteikums, ko es būtu palaidusi garām?

Katrā ziņā prieks par uzvaru un šie trīs punkti mums ļoti noderēs cīņā par ceturdaļfinālu.

Zaudējums pirmajā spēlē, bet ar cerību par nākamajām

Savu pirmo spēli 2012. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase sāk ar zaudējumu, taču ar aktīvu spēli un vērā ņemamu pretestību mūsu kaimiņiem Krievijas izlasei.

Pirmo periodu Latvijas izlase iesāka necerēti aktīvi un spēles stils lika noprast, ka fanu nerviem būs ko turēt. Izturēts mazākums, vairākums bez vārtu guvuma, taču ar bīstamām epizodēm, un skaista debija pirmajā pasaules čempionātā Mikam Indrašim ar gūtajiem vārtiem. Pirmais periods viesa necerēti lielas cerības.

Otro periodu Latvijas izlase sāka spēlējot vairākumā. Fanu nervus sev raksturīgajā stilā pakutināja arī mūsu vārtu vīrs Edgars Masaļskis, izejot no vārtiem un lecienā atvairot pretinieka raidīto ripu, mīkstākam kritienam par matraci izmantojot Rodrigo Laviņu.Otrais periods ar nelielu rūgtuma sajūtu- divi zaudēti vārti (mazākumā).

Trešajā periodā mūsu vārtos ielido trešā un pēc laiciņa arī ceturtā ripa. Mazliet pozitīvāku dzirksti piešķiļ Kaspars Daugaviņš realizējot vairākumu. Neierasti  krieviem, trešajā periodā atklāts aizsardzības hokejs viņu izpildījumā, kas ļauj mazliet izvērsties Latvijas izlasei, bet arī tikai tad, kad ir pārvarēta krievu  aizsardzības barjera, kuras būvēšanā piedalās visa maiņa. Trešajā periodā tomēr arī piektā ripa ielido mūsu vārtos.

Lai arī zaudējums, tomēr pa ilgiem laikiem spēli ar Krievijas izlasi varēja vērot ar lielu aizrautību, ņemot vērā to, ka pēdējos lielākos turnīros esam zaudējuši šai izlasei ar visai lielu vārtu starpību. Cienīga spēle mūsu puišu izpildījumā, spēle par kuru nav kauns un kas vieš cerības, ka uzvaras būs. Lai arī čempionāts ir knapi sācies, man jau patīk šī komanda, spēles stils un noskaņojums, jācer tik, ka tā tas būs arī nākamajās spēlēs.

Šodien viennozīmīgi izceļam Miku Indraši- par skaisto debiju ar vārtu guvumu, cerams, ka būs vēl.